ES SMEJOS PAR ĒNĀM [2.nodaļa]

2.nodaļa

Pagājušas jau divas dienas no Adriana dzimšanas dienas.
Līga cītīgi mācās, Adrians skatās televizoru. 
Kāds piezvana pie durvīm.

Līga - Aizej, paskaties, kas atnācis.

Adrians pieceļas un aiziet ielaist ciemiņu.

Kristaps - Labrīt!
Līga - Labs rīts! Ko tu tik agri?
Kristaps - Paskatīties kā tev ar kāju.
Līga - Nav ne vainas. Nu jau drīz atkal skriešu.
Kristaps - Parādi.

Līga parāda Kristapam kāju.

Kristaps - Nu ir neliels zilumiņš. Bet tā, lieto gēlus, zāles un visu to pašu, ko iepriekš.
Līga - Un kad varēšu aktīvi kustēties?
Kristaps - Pagaidi vēl divas vai trīs dienas. Jo nav ko sasteigt. Neliels sastiepums var arī nopietni traucēt.
Līga - Zināšu. Paldies, ka atbrauci. Kā jūties?
Kristaps - Nav ne vainas. Viss labi. Par mani neuztraucies.
Līga - Es vienkārši domāju kā jūties pēc Zias apciemojuma.
Kristaps - Mums katram sava dzīve.

Kristaps negribot pasmaida. Līga pasmaida.

Līga - Esmu jauna, bet tas nenozīmē, ka nezinu, ko nozīmē pārdzīvot.
Kristaps - Tu esi jauna, bet ļoti gudra priekš sava vecuma.
Līga - Tas laikam jāuztver kā kompliments.

Līga sāk smieties un redz, ka mājā ienāk kāds puisis.

Adrians - Vēl viens ciemiņš.
Līga - Paul?
Pauls - Sveika. Laikam kļūdījos ar mājām. Meklēju kādu citu.
Līga - Iespējams. Apsēdies. Varbūt tēju vai kafiju?
Pauls - Nē, paldies. Man tūlīt jāskrien prom.
Adrians - Un kas tu būtu?
Pauls - Pauls, tavas māsas glābējs. Cerams, ka viņa ir tava māsa.
Adrians - Ir, ir. Esmu Adrians. Prieks iepazīties, glābēj. Lai gan man nav nojausmas par ko iet runa.

Līga iesmejas, Pauls pasmaida, bet Adrians stāv apmulsis un neko nesaprot.

Līga - Kad es paslīdēju, viņš man palīdzēja.
Adrians - Varonis.

Beidzot arī Adrians sāka smieties.

Kristaps - Labi, es nu došos. saudzē sevi.
Līga - Paldies. Atā.

Kristaps pamāj un dodas prom.

Pauls - Nu labi. Es arī došos. Man vēl daudz darba priekšā.
Līga - Tu šeit dzīvo?
Pauls - Vēl ne.

Pauls pasmaida un aiziet.
Kad Līga dzird, ka aizveras durvis, viņa ir izbrīnīta.

Līga - Nesapratu.
Adrians - Viņš nav īpaši runātīgs.
Līga - Jā, es arī pamanīju. Drīz atnāks Violeta.
Adrians - Tas nozīmē, ka man jāpazūd?
Līga - Tas nozīmē, nejaucies mums pa vidu.

Adrians pieliek pie galvas roku un pasveicinās kā zaldāts.

Adrians - Klausos kapteini!

Līga iemet viņam ar mīkstu lietu un smejas.
Adrians aiziet uz istabu.

***

Pauls ierodas mājās.

Dāvids - Kur staigā?
Pauls - Biju ciemos. Kas noticis?
Dāvids - Bija ieradies Maks.
Pauls - Kāda velna pēc? Ko viņam atkal vajag?

Pauls kļuva dusmīgs.

Dāvids - Melnās rozes akmeni.
Pauls - Bet...nesaprotu...akmens nav pie mums.
Dāvids - Viņš tam netic. Es teicu, ka tas ir iznīcināts, bet izrādās, ka tomēr nav.
Pauls - To iznīcināja pirms 150 gadiem.
Dāvids - Maks teica, ka tas akmens atrodas pie likumīgajiem īpašniekiem, Maknotu dzimtas.
Pauls - Tādas vairs nav. Ja vienīgi...
Dāvids - Tieši tā. Dzimtas tādas kā nav. Viņiem ir cits uzvārds.
Pauls - Kas to visu varētu zināt?
Dāvids - Pēc manām domām Georgs Bārkers.
Pauls - Kas?
Dāvids - Ir tāds Georgs Bārkers. Viņš zin visu, kas saistīts ar dzimtām. Un zini, labākais ir tas, ka pat Maks neko nezina.
Pauls - Lieliski. Un internetā?
Dāvids - Tur ir par Liu Monu nedaudz. Minēts, ka Maknoti mainījuši uzvārdu, dzimta dzīvo vēl mūsdienās. Lai iegūtu vairāk informācijas ir jāpasūta materiāli, kas atrodas Hannoverā.
Pauls - Nu tad jāpasūta.
Dāvids - Es jau to izdarīju. Materiāli atnāks novembrī.

Pauls apsēžas dīvānā.

Pauls - Un kas jādara, kad atradīsim akmeni?
Dāvids - Mums tikai jāatrod meitene vai sieviete, kurai ir šis akmens un jānogalina.
Pauls - Tik vienkārši?
Dāvids - Es ceru. Galvenais, lai tas ir patīkami.

Dāvids ielej sev glāzē dzērienu un pasmaida.

Pauls - Es paskatīšos, kas ir par raganām.
Dāvids - Bezjēdzīgi. Mēs dosimies uz savu dzimto miestiņu. Tur dzīvo trīs raganas, kas noteikti visu zin.
Pauls - Kā tu zini?
Dāvids - Es pazīstu Elizabeti Māleri. Viņai ir meita Violeta un viņas māte Izabella.
Pauls - Cerams, ka tu viņas nenogalināsi.
Dāvids - Tikai paspīdzināšu un viss.
Pauls - Bet ja tas nebūs tik viegli?
Dāvids - Galvenais, lai patīkami. Es dodos uz ballīti.

Dāvids dejojot iziet no mājām. Pauls saviebjas un turpina pētīt informāciju. 

***

Pie Līgas ciemos ir ieradusies viņas labākā draudzene Violeta. 

Violeta - Nu, stāsti!
Līga - Par ko? Varbūt tēju, kafiju, cepumu?

Violeta pieceļas un iet taisīt sev tēju.

Violeta - Es pati māku. Stāsti par savu simpātiju. Kopš Oskara vairs nav tavā dzīvē, vismaz kāds spēj likt tev smaidīt.
Līga - Ko tur stāstīt? Es pat viņu neesmu kārtīgi apskatījusi.

Līgas sāk smieties.

Violeta - Bet viņš vismaz ir izpalīdzīgs.
Līga - Jā. Šodien ienāca, pateica, ka sajauca mājas un aizgāja. Ļoti jauki.
Violeta - Ko tu par viņu zini?
Līga - Viņu sauc Pauls, viņam ir gaiši mati un labs augums. Balss...Uhhh...Kolosāla.
Violeta - Un tas viss?
Līga - Jā. Tās bija tik pāris minūtes. Āāā... Un tagad viņš zin, kur es dzīvoju un ka man ir brālis.

Violeta apsēžas un uzlūko Līgu.

Violeta - Varbūt viņam tu arī patīc.
Līga - Ja patiktu, tad vismaz tēju iedzertu.

Līga pieceļas un dodas sev uztaisīt kafiju. Viņa ir apmulsusi: "Ja es tiešām viņam patīku, tad kāpēc jābēg prom? Kāpēc tāda noslēpumainība?"

Violeta - Kas notika?
Līga - Nekas! Kā skolā?
Violeta - Skumstam pēc tevis.
Līga - Jauki. Nekas, gan apciemošu jūs. Kā tev privātajā frontē?
Violeta - Klusums. Es nekur nesteidzos. Drīz ciemos pie tēta braukšu. Jāmēģina sakārtot domas.

Līga pamāj ar galvu.
Meitenes turpina sarunas. Jautri pavada laiku.

***

Nākamajā dienā pie Līgas un Adriana ierodas tante Iliziana, negaidot!

Iliziana - Labrīt mani bērni!

Adrians un Līga no atraujas no brokastīm un jūtas samulsuši.

Adrians - Čau tante Iliziana!
Iliziana - Adrian, nesauc mani tā! Esmu Zia un viss.

Iliziana tēlo apvainojušos, bet tas visus sasmīdina.

Iliziana - Es jums dāvanas atvedu.
Adrians - Ko man?
Iliziana - Burvju vārdiņš?
Adrians - Abrakadabra, dod šurp!

Līga sāk smieties.

Līga - Tu esi nekaunīgs.
Iliziana - Ak tu, mazais! Ņem, tev futbola bumba.
Adrians - Super. Tāda kādu man vajag. Paldies.

Adrians apskauj tanti un no sirds pateicas.

Iliziana - Lūdzu. Un tev Līga, raduraksti.
Līga - Liels paldies. Tie tiešām noderēs.

Līga arī apskauj tanti.

Iliziana -Georgs arī atbrauca.

Istabā ienāk Georgs.

Georgs - Tavas somas ir smagas.
Iliziana - Kā vienmēr!
Līga - Sveiks.
Georgs - Sveiki bērni. Kādi plāni šim vakaram?
Līga - Bija doma skatīties filmas. Violeta pievienosies, mana draudzene.
Georgs - Cerams, ka vecos arī paņemsiet savā bariņā.
Līga - Kāpēc gan ne!
Georgs - Kā kāja?
Līga - Naktīs sāp.
Georgs - Iedzer pirms miega kaut ko nomierinošu. Tēju vai kādas zāles.
Līga - Paldies. To gan es neiedomājos.

Līga uzaicina pievienoties brokastīm. Visi apsēžas un sāk sarunas.