ES SMEJOS PAR ĒNĀM [8.nodaļa 1.daļa]
8.nodaļa part1
Pagājis mēnesis. Līga turpina tikties ar Paulu. Pauls un Dāvids turpina meklēt informāciju par Maknotiem un akmeni, kas diemžēl piedzīvo vairākas neveiksmes.
Ir novembris un ārā jau jūtama tīra rudens smarža ar nelielu ziemas aromātu.
Iliziana - Kāds ir mājās?
Līga - Čau!
Līga apskauj Ilizianu.
Līga - Kur tad Georgs?
Iliziana - Tūlīt atnāks. Kas te notiek?
Līga - Remonts. Manu istabu vēl remontē, bet lielo istabu jau pabeidza.
Iliziana - Cik jauki būs svinēt dzimšanas dienu kopā ar jums.
Līga - Man prieks,ka izlēmi svinēt kopā ar mums. Sen neesam visi kopā bijuši.
Iliziana - Kur Adrians?
Līga - Gatavo vakariņas. Šodien pievienosies mans draugs un viņa brālis jeb Pauls un Dāvids.
Iliziana ieiet virtuvē
Iliziana - Interesanti. Adrian, tu gatavo vakariņas? Neredzēti!
Adrians - Es katru dienu gatavoju.
Līga - Ne visu laiku.
Līga parāda Adrianam mēli.
Adrians - Labi. Līga gatavo pusdienas, es vakariņas.
Iliziana - Smaržo garšīgi. Cikos puiši atnāks?
Līga - Kaut kur pēc stundas. Vēl galds jāuzklāj.
Līga un Iliziana sāk klāt galdu. Pēc mirkļa virtuvē ienāk Georgs.
Georgs - Labvakar.
Adrians - Sveiks. Kur tad tu biji?
Georgs - Izņēmu no mašīnas dažas lietas.
Adrians - Es salikšu ledusskapī.
Līga - Jūs abi varētu pa vidu nolikt galdu un no blakus istabas atnest vēl divus krēslus.
Georgs - Sarunāts.
Georgs aiziet uz blakusistabu pēc krēsliem. Viņš redz dažādas grāmatas.
Georgs - Hmm...Interesanti, Maknotu dzimta.
Tikmēr pa virtuvi rosās Līga, Iliziana un Adrians.
Līga - Es ceru, ka vakars izdosies.
Iliziana - Viss būs labi. Galds izskatās lieliski. Neesi pazaudējusi ķērienu.
Georgs - Esmu atpakaļ. Starp citu es atvedu vīnu no sava pagraba. Varēsim nobaudīt.
Līga - Labi. Tagad visu līdz galam saliekam uz galda.
***
Pauls un Dāvids pošas pie Līgas.
Lia Mona - Kur tad jūs dosieties?
Dāvids - Pie Paula draudzenes. Šodien vakariņas jeb iepazīšanās ar ģimeni.
Pauls - Es zinu, ka tu tās neciet un nevēlies uz turieni doties.
Dāvids - Protams. Kam gan patīk? Ko vilkt, gaišo vai tumšo kreklu?
Dāvids parāda abus kreklus.
Pauls - Velc ko gribi.
Dāvids - Tātad tumšo.
Lia Mona - Esiet uzmanīgi. Maks un Jūlija staigā apkārt.
Dāvids - Jūlija? Kas tā tāda?
Lia Mona - Neciešama vampīrmeitene.
Dāvids - Vēl viens skuķis.
Lia Mona - Jā, vēl viens skuķis, kas meklē akmeni.
Dāvids - Jautājums, kas vēl meklē akmeni?
Lia Mona - Rubenss.
Dāvids - Es ļoti ceru, ka viņš nav šajā pilsētā.
Lia Mona - Vēl ne. Kaut kad jau būs.
Pauls - Dodamies. Brauksim ar mašīnu.
Pauls pamāj Liai Monai un ar Dāvidu dodas uz mašīnu. Abi iesēžas un brauc pie Līgas.
Dāvids - Varbūt uzstādīsi noteikumus?
Pauls - Kāda jēga, ja tu manī vienalga neieklausīsies?
Dāvids - Pareizi. Gudrs puika. Mmm..ātri gan esam klāt.
Dāvids nopietni paskatās uz Paulu.
Pauls - Jā.
Dāvids - Atslābinies.
Pauls un Dāvids izkāpj no mašīnas.
Dāvids - Pasts pienācis.
Pauls - Ko tu dari?
Pauls paliek dusmīgs.
Dāvids - Ienesīšu. Būšu ļoti laipns.
Pauls pieklauvē pie durvīm.
Dāvids - Paul! Paskaties!
Pauls paskatās uz vietu, kur norāda Dāvids.
Pauls - Līga Bardo?
Dāvids - Jā!
Pauls un Dāvids saskatās un kļūst domīgi.
***
Iliziana - Mēs visu pabeigsim.
Līga pasmaida un uziet augšā uz savu istabu.
Līga - Uhh...Kāda nekārtība.
Līga uzvelk melnu kleitiņu, pa virsu baltu jaciņu un kājās melna augstpapēžu kurpes. Ap kaklu viņa uzliek mātes dāvāto kulonu asaras formā. Matus viņa atsukā uz aizmuguri un sataisa astē.
Līga - Nē, tā neder!
Viņa atkal atraisa matus un palaiž matus pāri pleciem, bet seju atstāj atklāju.
Līga - Tā daudz labāk.
Līga sataisās uz dodas lejā.
Adrians - Es atvēršu.
Līga - Ej prom, es atvēršu.
Adrians - Ha...
Līga - Gaidi virtuvē.
Līga dodas pie durvīm. Pirms tam viņa sakārto kleitu un tad atver durvis. Viņa redz, ka Pauls un Dāvids ir samulsuši.
Līga - Hm...Sveiki puiši!
Pauls - Sveika!
Pauls pieliecas un noskūpsta Līgu uz lūpām.
Pauls - Ziedi priekš burvīgās dāmas.
Līga - Paldies. Labi izskaties.
Pauls - Tu arī. Pat perfekti.
Dāvids - Hi dear!
Līga - Sveiks Dāvid!
Līga pasmaida.
Dāvids - Konfektes jaukajai meitenei. Lai dzīve kļūst saldāka.
Dāvids pieliecas un nobučo Līgas vaigu.
Līga - Paldies!
Dāvids - Un kā es izskatos?
Līga - Tumši!
Dāvids - Tātad labi!
Līga pasmaida un pamāj ar galvu.
Līga - Noteikums, esi normāls.
Dāvids - Mēģināšu. Tavs pasts.
Līga - Paldies.
Līga noliek vēstules gaitenī uz galdiņa.
Līga - Ejam!
Pauls pasniedz viņai roku.
Līga - Dāvid!
Dāvids - Tu arī vēlies manu roku?
Līga - Atceries, ko es teicu mūsu pirmajā tikšanās reizē?
Dāvids - Atceros! Lūdzu mana roka.
Līga iesmejas un paņem Dāvida roku.
Līga - Mēs esam klāt.
Līga pasmaida un atlaiž abu puišu rokas.
Pauls - Labvakar! Esmu Pauls.
Pauls pieiet pie Ilizianas un noskūpsta roku.
Iliziana - Esmu Iliziana, Līgas tante.
Georgs - Ilizianas draugs.
Georgs sarokojas ar Paulu.
Līga - Šis ir Dāvids, Paula brālis.
Dāvids - Sveiki.
Dāvids pieiet pie Ilizianas un pasniedz sārtu rozi un nobučo uz vaiga.
Iliziana - Paldies.
Tad Dāvids pieiet pie Georga, pasniedz viņas vīna pudeli un sarokojas.
Dāvids - Vīns no mūsu pagraba.
Georgs - Liels paldies.
Līga - Nu tad varam sēsties pie galda.
Puiši palīdz Līgai un Ilizianai apsēsties.
Līga - Paldies mīļais!
Georgs - Nu tad iesākumā iemalkosim vīnu par šo jauko vakaru un Līgas lielisko gaumi puišu izvēlē.
Georgs iesmejas un visi paceļ glāzes.
Līga - Liels paldies, Georg!
Visi sāk vakariņot. Pie galda notiek dažādas interesantas sarunas.
Ik pa brīdim Pauls un Dāvids saskatās. Pauls vairs nezina kā rīkoties šādā situācijā.
***
Lia Mona izbauda vienatni. Viņa atpūšas no savām domām par tām briesmām, kas iespējams sagaida šo pilsētu.
Pie durvīm kāds pieklauvē. Lia Mona pieiet, atver durvis un redz pretim Jūliju.
Lia Mona - Un ko tev vajag?
Jūlija - Es pārbaudu vai neesi ķērusies pie Maksa.
Lia Mona - Pie Maksa? Tu smejies par mani?
Jūlija - Nē. Nu tu esi vientuļa, nevienam nevajadzīga.
Lia Mona - Ja es nebūtu nevienam vajadzīga, es nedzīvotu starp diviem jauniem un skaistiem jaunskungiem.Bet tu esi pie viena pielipusi. Pie tāda, kam tu neesi vajadzīga.
Jūlija kļūst nopietna.
Lia Mona - Ko tev vajag?
Jūlija - Ziņas par akmeni.
Lia Mona - Mīļā sirds, man to akmeni nevajag. Esmu ragana un tas nav nepieciešams.
Jūlija - Un?
Lia Mona - Tu esi palikusi tikpat stulba.
Jūlija vēlas ienākt mājā, bet nesanāk.
Jūlija - Kas tas?
Lia Mona - Es teicu, esmu ragana un šai mājai ir aizsardzība. Un tevi te neviens nelūgs iekšā.
Jūlija - Lai jūs visi Maknoti tiktu nolādēti.
Lia Mona - Oi, paldies par novēlējumu. Bet es jau esmu nolādēta. Dēļ jums abiem visa mana dzīve tika sabeigta. Nelien kur nevajag. Līdīsi, ātri vien pazudīsi no zemes virsmas.
Lia Mona aizcērt durvis un apsēžas turpat uz grīdas. Viņa izplūst asarās.
***
Vakariņošana ir beigusies, bet visi turpina sarunas pie galda.
Iliziana - Vakariņas tiešām bija jaukas.
Līga - Man arī patika.
Iliziana - Tikai Pauls un Dāvids izskatās nedaudz satraukti.
Līga - Tā varētu būt! Ne katru dienu jāsatiekas ar meitenes ģimeni.
Iliziana - Man prieks par tevi un Paulu.
Dāvids - Dāmas, jums palīdzēt?
Dāvids nostājas blakus Līgai.
Līga - Tu vari šķīvjus ielikt trauku mazgājamajā mašīnā.
Dāvids - Tiks darīts!
Līga - Es uziešu augšā. Uzvilkšu kaut ko ērtāku.
Iliziana - Labi.
Līga - Puiši, jūs paliekat uz piecām minūtēm vieni.
Līga un Iliziana dodas pārģērbties.
Pauls - Ko mums darīt?
Dāvids - Akmens noteikti ir pie viņas.
Pauls - Bet nevaram būt uz visiem simts procentiem pārliecināti.
Dāvids - Tas jāprasa Liai vai...
Dāvids paskatās uz Georgu.
Pauls - Tu domā, ka viņš zina?
Dāvids - Viņš noteikti zin.
Georgs sāk interesēties par Līgu un Paulu. Viņš nedaudz izjautā Adrianu.
Georgs - Kā Līga iepazinās ar Paulu?
Adrians - Cik es zinu, viņa paslīdēja un Pauls palīdzēja.
Georgs - Kas viņi ir?
Adrians - Es nezinu. Prasi Līgai.
Georgs paņem vīna glāzi un dodas pie Paula un Dāvida.
Georgs - Kā jums vakars?
Pauls - Lielisks. Vīns tikpat lielisks.
Georgs - Paldies.
Dāvids - Vakars tiešām ir izdevies.
Virtuvē ienāk Līga un Iliziana.
Līga ir uzvilkusi dzeltenu krekliņu, melnas bikses un kājās dzeltenas laiviņas. Matus viņa ir sataisījusi astē.
Viņa ienākot virtuvē velta puišiem smaidu.
Iliziana ir uzvilkusi melnu krekliņu, džinsa bikses un kājās istabas čības. Viņa vēlas justies ērti.
Iliziana - Esam klāt.
Līga - Jāizrīko puiši.
Iliziana - Puiši...
Visi pievērš uzmanību Ilizianai.
Georgs - Jā!
Līga - Jūs varētu nolikt vietā galdu un šos četrus krēslus aiznest uz blakus istabu. Georgs zin.
Georgs - Labi.
Līga - Tikmēr es uztaisīšu kaut ko padzerties. Kam tēju vai kafiju?
Dāvids - Man stipru kafiju bez cukura.
Pauls - Man melno tēju ar divām tējkarotēm cukura.
Dāvids - Līga, atceries...melno tēju.
Līga parāda mēli Dāvida virzienā.
Līga - Centīšos nesajaukt. Ko tu Georg vēlēsies?
Georgs - Man jebkādu bez cukura.
Līga vēršas pie Adriana, bet redz, ka viņš jau pats sev paspējis uztaisīt tēju.
Adrians - Man jau ir.
Līga sāk taisīt dzērienus. Puiši kārto virtuvi.
Līga pabeidz taisīt dzērienus un pievēršas Ilizianai.
Līga - Es būšu ārā uz kāpnēm. Gribu paelpot svaigu gaisu.
Iliziana - Paņem jaku.
Līga - Būs labi. Pietiks ar tēju.
Līga iziet ārā un apsēžas uz koka kāpnēm terasē.
Pauls - Kur Līga?
Iliziana - Ārā, sēž uz kāpnēm.
Pauls - Skaidrs.
Pauls pasmaida.
Pauls - Dāvid!
Dāvids - Mm?
Pauls - Panāc!
Georgs - Es arī iziešu ārā.
Iliziana - Labi!
Georgs noskūpsta Ilizianu un iziet ārā.
Georgs - Ko tu viena pati sēdi?
Līga - Dažreiz pabūt vienai ir noderīgi. Apsēdies!
Georgs - Paldies par vakaru. Ilizianai tas bija nepieciešams.
Līga - Žēl, ka tādu nav vairāk. Viņai paveicies ar tevi.
Georgs - Iespējams. Bet nevar zināt vai viņa tā domā.
Līga - Nu noteikti, ka viņa tā domā.
Georgs - Tad jau jauki. Vēlējos tev pajautāt, tu esi saistīta ar Maknotu dzimtu?
Līga - Jā. Tā ir mūsu dzimta. Uzvārds tika mainīts 18.gadsimtā.
Georgs - Mainīja?
Līga - Lias Monas māsa, Katrīna, apprecējās ar Adrianu Bardo, tad arī uzvārds mainījās. Kāpēc tevi tas interesē?
Georgs - Es jau gadiem pētu un mēģinu saprast, kas ir Maknoti.
Līga - Un ko tu esi uzzinājis?
Georgs - To, ka tava dzimta ir saistīta ar raganām.
Līga - Tā gan. Bet ne viss ir rakstos. Tas ir grūti.
Georgs - Es arī nezinu kā to visu atklāt. Jau divus gadus pētu, bet tā arī bez rezultātiem.
Līga - Bet pagaidi... Tu ar Ilizianu satiecies, lai uzzinātu par Maknotu dzimtu?
Georgs - Nē. Noteikti nē! Es nezināju, ka Bardo saistīti ar Maknotiem. Tas nav nekur rakstīts.
Līga - Tas labi.
Uz terases iziet Pauls.
Pauls - Domāju, ka tev noderēs.
Pauls uzliek Līgai uz pleciem segu.
Līga - Paldies.
Georgs - Es jūs atstāšu divatā.
Georgs dodas iekšā mājā.
Pauls apsēžas blakus Līgai un viņa atspiežas pret Paulu.
Līga - Jauks vakars.
Pauls - Jā. Iliziana uzaicināja mūs uz savu dzimšanas dienu.
Līga - Man prieks. Jūs nāksiet?
Pauls - Nezinu kā Dāvids, bet es būšu.
Līga - Jauki.
Līga ar Paulu izbauda laiku divatā. Dāvids mēģina kaut ko izvilkt no Georga, bet viņš tēlo, ka neko nezina.
Diena ir beigusies un visi atvadās un Pauls ar Dāvidu dodas mājās.
***
Nākamajā dienā Dāvids pieceļas un jau dodas laukā no mājas.
Pauls - Kur tu?
Dāvids - Tur kur nepieciešams. Došu ziņu.
Pauls noskatās kā Dāvids aiziet prom.
Dāvids lēnā gaitā dodas uz Līgas māju.
Pēc vairākām minūtēm viņš nokļuvis pie Līgas mājas un pieklauvē.
Georgs - Sveiks.
Dāvids - Sveiks. Līga mājās?
Georgs - Nē. Viņa aizgāja ciemos.
Dāvids - Varu pagaidīt?
Georgs - Droši.
Dāvids smaidīdams ieiet mājā. Viņš dodas uz lielo istabu.
Dāvids - Sveika Zia.
Iliziana - Sveiks Dāvid. Ko tu tādā agrumā?
Dāvids - Man bija jāparunā ar Līgu.
Iliziana - Droši pagaidi.
Dāvids pamāj un apsēžas atpūtas krēslā. Viņš apskata lielo istabu.
Dāvids - Gaumīgi.
Iliziana - Man arī patīk. Tēju, kafiju vai sulu?
Dāvids - Man kafiju bez cukura.
Iliziana - Es pagatavošu arī uzkodas.
Dāvids - Cik jauki.
Iliziana pasmaida un dodas uz virtuvi. Georgs paskatās uz Dāvida un apsēžas.
Dāvids - Kamēr Zia ir prom, ķeršos pie lietas. Maknotas...tev tas kaut ko izsaka?
Georgs - Jā, es pētu šo dzimtu jau vairākus gadus.
Dāvids - Un ko esi uzzinājis?
Georgs - Neko īpašu.
Dāvids - Tu melo.
Georgs - Raganu spējas un viss.
Dāvids - Un melnās rozes akmens tev neko neizsaka?
Georgs - Diemžēl nē.
Dāvids - Nemelo.
Georgs - Es tiešām nezinu.
Georgs pieceļas kājās un pieiet pie loga.
Georgs - Man nav nepieciešamības melot tev.
Dāvids - Ir. Tu nevēlies, lai tevi nogalina.
Georgs - Diezgan loģiski. Neviens nevēlas, lai viņu nogalina.
Dāvids pieskrien pie Georga un atgrūž pret sienu. Viņš uzliek savas rokas Georgam uz kakla.
Dāvids - Ar mani joki mazi. Ja tu man neko neteiksi...slikti klāsies. Un nemaz nemēģini man draudēt. Būs vēl sliktāk.
Georgs - Es...neko...nezinu...
Dāvids - Nemelo. Tu esi kopā ar Ilizianu Bardo...tu visu zini.
Georgs - Nezinu. Liec mani mierā.
Dāvids stingrāk piespiež savu roku pie Georga kakla.
Georgam kļūst smagāk elpot.
Dāvids - Ja atklāsies, ka tu visu zini...tici man, es tevi izrakšu no jebkuras vietas pasaulē un tevi nogalināšu. Kopā ar tavu mīļoto un viņas ģimeni.
Dāvids palaiž Georgu vaļā. Georgs nokrīt uz grīdas un cenšas atgūt elpu.
Dāvids - Pasaki Ziai, ka man bija jādodas.
Dāvids pasmaida un aizskrien prom.
Iliziana - Kur Dāvids?
Georgs - Prom.
Iliziana pieskrien pie Georga.
Iliziana - Kas tad tev?
Georgs - Nekas. Mazliet sareiba galva.
Iliziana - Nāc, apsēdies.
Iliziana palīdz Georgam apsēsties. Viņa piekļaujas pie Georga un cieši apskauj. Georgs izdara to pašu.
***
Pauls nespēj rast mieru. Viņš staigā no vienas malas uz otru.
Lia Mona - Kas noticis?
Pauls - Tas kretīns...izbojāja visu. Viņš piedraudēja Georgam.
Lia Mona - Dāvids?
Pauls - Jā. Tas idiots.
Kāds pieklauvē pie durvīm.
Georgs - Sveiki.
Pauls - Ielaid.
Lia Mona - Laba diena. Es atstāšu jūs divatā.
Lia Mona dodas prom un atstāj Paulu ar Georgu divatā.
Pauls - Sēdies.
Georgs apsēžas dīvānā.
Pauls - Sākšu ar atvainošanos. Piedod, ka tā notika.
Georgs - Jāatvainojas ir Dāvidam.
Pauls - Tu joko? No viņa tu nekad nesagaidīsi tādus vārdus. Nekad! Tāpēc es atvainošos viņa vietā.
Georgs - Vismaz tu esi gudrāks.
Pauls apsēžas krēslā.
Pauls - Tu zināji par mums?
Georgs - Nojautu.
Pauls - Es uzreiz visu teikšu. Man nav daudz laika. Es tavu ģimeni, mīļotos aizstāvēšu. Es būšu pie Līgas, kad vien nepieciešams. Par Maksu neuztraucies.
Georgs - Par Maksu? Ko viņš vēlas?
Pauls - To pašu ko mēs, akmeni.
Georgs - Bet...
Pauls -Garš stāsts. Gan citreiz.
Georgs - Bet tu esi vampīrs. Kā...kā vispār es tev varu uzticēties?
Pauls - Man vari. Dāvidam nē. Tas ir pats galvenais.
Georgs - Lai tā būtu.
Pauls - Tiešām atvainojos.
Georgs pieceļas kājās.
Georgs - Un kas ir šī dāma?
Pauls - Lia Mona Maknota.
Georgs - Skaidrs. Cerams, ka viņa nesagādās problēmas.
Pauls - Noteikti, ka nē. Viņa drīzāk sagādās problēmas Maksam.
Georgs nedaudz pasmaida un pamāj.
Georgs - Es nu došos. Paldies par atvainošanos. Diemžēl man nav ko tev piedot, bet Dāvidam nepiedošu.
Pauls pamāj ar galvu. Georgs aiziet.
Pauls apsēžas dīvānā un atviegloti nopūšas.
