ES SMEJOS PAR ĒNĀM [8.nodaļas 2.daļa]
8.nodaļa part2
Iliziana un Adrians jau piecēlušies un cītīgi rosās pa virtuvi.
Adrians - Viss ir gatavs.
Iliziana - Šodien es kļūstu veca.
Adrians - Tev tikai paliek 30 gadi.
Iliziana - Tiešām veca.
Iliziana un Adrians sāk smieties.
Līga - Labrīt mīļie!
Līga pieiet pie Ilizianas un apskauj viņu.
Līga - Sveicu tevi. Lūdzu, šeit ir dāvana.
Iliziana atver kastīti.
Iliziana - Alises kaklarota. Paldies mīļā.
Ilizianai sāk ritēt asaras pār vaigiem.
Līga - Es zinu, ka tu to vēlējies. Man no mammas ir palikusi asaras lāsīte, tā kā šī paliek tev.
Iliziana - Paldies. Un Adriana dāvana?
Adrians - Pašā vakarā.
Līga - Ēdiens atvests?
Adrians - Ko?
Līga - Es jokoju.
Līga pasmaida.
Pēc mirkļa no istabas iznāk Georgs, viņš iznāk vienās apakšbiksēs.
Visi pagriežas uz viņa pusi un Līga nosarkst.
Līga - Emmm...Es laikam došos...Kur man jāiet?
Georgs - Piedodiet. Es domāju, ka jūs visi vēl gulēsiet.
Georgs sāk smieties.
Līga -Varētu tā būt. Es piezvanīšu frizierim.
Adrians - Viņš zvanīja. Teica, ka drīz būs.
Līga - Kolosāli. Pateiksi, ka es esmu augšā, vannasistabā.
Adrians - Labi.
Līga dodas augšā uz vannasistabu.
Georgs - Laikam, ka samulsināju.
Iliziana - Tā izskatījās.
Adrians - Dari tā biežāk.
Visi trīs sāka smieties.
***
Pauls - Tu iesi uz ballīti?
Dāvids - Tu mani tracini, ja tā vazājies gar acīm. Bet jā, to es nepalaidīšu garām. Solās būt interesanti.
Pauls - Kas tur interesants?
Dāvids - Tu šodien savai mīļotajai vēlies atklāt, kas tu esi jeb kas mēs esam.
Pauls - Jā, un tas var sagādāt lielas problēmas.
Dāvids - Tad neko nesaki.
Pauls - Nevaru. Viņa pazīst Maksu.
Dāvids - Tad nogalināsim viņu.
Pauls - Līgu?
Pauls ir neizpratnē.
Dāvids - Es domāju Maksu, bet Līga arī der.
Dāvids pasmaida.
Pauls -Tu nopietni?
Dāvids - Par Maksu? Jā! Par Līgu? Nu 50 uz 50.
Pauls - Tev viņa nepatīk!
Dāvids - Nu neteiktu, ka nepatīk. Nav manā gaumē. Viņa ir neizdibināma. Nesaprotu. Gan jau vaina ir Maknotu dzimtā.
Pauls - Un...ņem Liu Monu. Viņa tavā gaumē.
Dāvids - Viņa ir par vecu. Es labāk Jūliju. Viņa ir tik...mmmm...ņammīga.
Pauls - Kas?
Dāvids - Tas vampīrskuķis. Satiku, kad viņa ieradās pie Lias.
Pauls - Idiots. Viņu nedrīkstēja laist mājā.
Pauls uzkliedz Dāvidam.
Dāvids - Es nespēju pretoties viņas kārdinājumam.
Istabā graciozi ienāk Lia Mona.
Lia Mona - Uz kurieni puiši pošas?
Dāvids - Uz Bardo ballīti.
Lia Mona - Ko? Kā jūs ziniet Bardo? Atkal kaut ko izdarījāt?
Dāvids - Līga Bardo ir Paula draudzene.
Pauls - Es sākumā nezināju, kas viņa ir.
Lia Mona - Vienmēr ir jāuzzina meitenes uzvārds, īpaši to meiteņu uzvārdi, kas dzīvo šeit.
Dāvids - Gudri teikts.
Lia Mona - Tāpēc es domāju, kāpēc viena skuķe ir nedaudz līdzīga manai māsai Elīzai. Tas ir Bardo skuķis.
Dāvids - Es ļoti ceru, ka Elīza ir beigta.
Lia Mona - Jā. Viņai nebija tādas laimes kļūt par vampīru.
Pauls - Tas labi. Es nepazinu viņu, bet zinu, ka viņa bija neciešama.
Lia Mona - Tā bija. Bet skaties, lai tava meitene nebūtu tāda pati.
Dāvids - Nav. Tad man viņa patiktu.
Lia Mona - Viņš nekad nemainīsies.
Viņa paskatās uz Paula un pakrata galvu.
Dāvids - Man nav jāmainās.
Pauls nopūšas.
Pauls - Tu brauksi ar mani uz pilsētu. Dāvana jānopērk.
Dāvids - Jā. Man arī šis tas jānopērk.
Puiši atsveicinās no Lias Monas un dodas uz mašīnu.
***
Līga - Viss jau gatavs?
Iliziana - Jā. Istaba izskatās lieliska. Daudz vietas.
Līga - Man vajadzētu tikt uz pilsētu. Adrian, tu brauksi?
Adrians - Kur?
Līga - Uz pilsētu?
Adrians - Man nav tiesību.
Līga - Nekas. Es nevēlos sēdēt pie stūres.
Adrians - Tu esi vecāka. Jāklausa tevi.
Iliziana - Es tev iedošu sarakstu, kas vēl nepieciešams.
Līga pasmaida un pakrata rādītājpirkstu.
Līga - Ak tu gudrinieks! Labi. Sākumā uz tirgus, tad uz Rimi.
Adrians - Varēji Paulam paprasīt.
Līga - Nu ne jau visu laiku izmantošu Paulu.
Adrians - Brāli drīkst izmantot?
Līga - Protams.
Iliziana sāk smieties.
Adrians - Zia, un tu neko neteiksi?
Iliziana - Pareizi dara!
Adrians - Es vēl tev to pieminēšu.
Adrians ļauni smejoties aiziet prom.
Līga - Āksts. Zvani, ja kaut ko vēl vajag.
Iliziana - Labi.
Līga dodas uz mašīnu.
Viņa un Adrians dodas uz pilsētu.
***
Līga un Adrians dodas uz tirgu iepirkties.
Līga - Tu ar mani kopā vai pašķiramies?
Adrians - Tā kā tu pētīsi meitenēm domātas lietas, tad es labāk aiziešu, kur citur.
Adrians pasmaida un Līga pamāj. Viņi aiziet katrs uz savu pusi.
Līga - Tā... Parādiet man šo kleitu.
Pārdevēja pasniedz Līgai sarkanu kleitiņu.
Līga - Hmmm...Jums ir cita krāsa? Tumšāka.
Pārdevēja - Tikai melna.
Līga - Nē, melna neder. Paldies.
Līga dodas tālāk.
Līga - Labdien! Jums būtu kleitas tumšā, bet ne melnā krāsā?
Pārdevēja - Nu šeit būs.
Līga aplūko kleitas un izvēlas vienu, lai uzmērītu. Pārdevēja parāda ģērbtuvi.
Līga novelk mēteli un tad džemperi. Viņa uzvelk tumši zilo kleitiņu.
Līga - Es atvainojos, būtu mazāks izmērs?
Pārdevēja - Tūlīt.
Līga novelk kleitu un gaida nākamo kleitu.
Kamēr viņa pēta sevi spogulī, nejauši pie viņas ieiet Dāvids.
Dāvids - Ups.
Līga ātri piespiež pie sevis kleitu.
Līga - Ko tu šeit dari?
Dāvids - Šī laikam ir meiteņu ģērbtuve.
Līga - Jā. Laikam gan, ka tā.
Dāvids aplūko Līgu no galvas līdz kājām.
Līga - Varbūt iesi prom?
Dāvids - Es padomāšu.
Līga - Varbūt nav ko domāt? Ej!
Dāvids - Bet man patīk paskatīties uz meitenēm. Īpaši meitenēm, kurām ir augums tāds kā tev. Viss savās vietā. Skaista veļa, krūtis uz kurām patīkami skatīties, viduklis...ahhh...Kājas...mmm...Iedegums neliels un nav pārspīlēts.
Līga nosarkst.
Līga - Zini, ja man nebūtu Paula, es tev pateiktu paldies. Bet tā kā tu man ne visai...tad labāk lasies.
Dāvids - Nu labi. Vismaz tagad būs par ko pasapņot.
Dāvids pasmaida un nosūta gaisa buču.
Līga nodrebinās.
Līga - Idiots.
Pārdevēja - Lūdzu, kleita.
Līga pamāj un uzmēra iedoto kleitu.
Līga - Nu šī daudz labāk.
Līga pārģērbjas un dodas samaksāt.
Līga - Es ņemu.
Pārdevēja - No jums 30 eiro.
Līga - Lūdzu.
Pārdevēja - Liels paldies.
Dāvids - Nu ko, izvēlējies?
Līga pagriežas un nedaudz saviebjas.
Līga - Jā.
Dāvids - Parādīsi man?
Līga - Redzēsi vakarā.
Dāvids pieliecas tuvāk Līgai un iečukst.
Dāvids - Es to vēlos redzēt tagad. Patīksmināties par tevi.
Līga - Tu esi pretīgs. Tu necieni mani un savu brāli. Atā.
Līga atkal nodrebinās. Tas nav no aukstuma, bet gan no tā, ko Dāvids teica.
Līga - Nē, nē. Tas nav jauki.
Līga dodas uz mašīnu un zvana Adrianam.
Pēc neilga mirkļa viņi abi satiekas pie mašīnas.
Līga - Dosimies uz RIMI.
Adrians - Tev kaut kas noticis?
Līga - Viss labi.
Adrians - Tiešām?
Līga - Jā!
Līga un Adrians iekāpj mašīnā un dodas tālāk.
***
Pauls ar Dāvidu iepērkas veikalā.
Dāvids - Man jau apnika.
Pauls - Bet dāvana ir jāsameklē.
Dāvids - Uzdāvini dāvanu karti no apakšveļas veikala. Ziai ir labs augums, noderēs ar ko palutināt Georgu.
Pauls - Jā, var redzēt, ka esi nogribējies.
Pauls iesmejas.
Dāvids - Nē.
Dāvids dusmīgi atbild.
Dāvids - Skaties, kas tur.
Pauls paskatās pa labi un ierauga Līgu. Viņu arī Līga redz un pamāj.
Pauls pieiet pie viņas.
Pauls - Čau!
Pauls viņu noskūpsta.
Līga - Čau. Ko tu šeit?
Dāvids - Vēlējies teikt, ko mēs šeit darām?
Līga - Aptuveni.
Pauls - Meklējam Ilizianai dāvanu. Varbūt kaut ko ieteiksi?
Līga - Viņa kolekcionē dažādas smaržas. Uzdāviniet dāvanu karti no smaržu veikala. Jo nevar zināt kādas viņai ir un kādas nav.
Dāvids - Un ko man ieteiksi?
Līga - Sev nopērc smadzenes, bet Ziai...kafijas automātu.
Dāvids - Tev ļoti jauka meitene, brāl!
Dāvids jūtas aizvainots.
Līga - Mēģinu tāda būt.
Pauls - Kaut kas noticis?
Līga - Nekas īpašs.
Pauls - Jums jāpaskaidro.
Līga pieiet tuvāk Paulam.
Līga - Redz, mēs satikāmies tirgū. Viņš it kā netīšām ieskrēja ne tajā ģērbtuvē. Un jā...izteica dažas nedaudz nepiedienīgas frāzes.
Pauls - Dāvid, paskaidro.
Dāvids - Es izteicu komplimentu.
Līga - Jā, bet tu labi zini, ka esmu esmu Paula meitene.
Dāvids - Un?
Līga - Varbūt tās kuras iepriekš tev ir bijušas blakus gultā samierinās ar šādiem tekstiem, bet es neesmu viena no viņām. Atceries!
Pauls - Man liekas, ka tev kaut kas jāpasaka.
Dāvids nikni uzlūko Līgu.
Dāvids - Es nebūšu tas, kas atvainosies. Neceriet. Es esmu kretīns. Es to zinu, bet atvainoties...nu nē. Es neesmu tas cilvēks, kas spēs atvainoties kaut kādam skuķim, kas man ir pie vienas vietas. Aizmirstiet!
Līga - Kāds tu jaukumiņš.
Dāvids kļūst vēl niknāks.
Dāvids - Tu nezini manu dabu un labāk nezināt.
Līga nedaudz nobīstas.
Pauls - Nedraudi. Atceries, ka es neļaušu ne pirkstiņa pieskart viņai. Tu pats nezini kāds es esmu. Nemaz nekaitini.
Līga - Eu, eu...puiši. Te ir veikals, pārāk daudz liecinieku.
Dāvids mēģina nomierināties.
Dāvids - Labi. Mēs mēs parunāsim mājās. Viss. Dāvanas jau izvēlētas, dodamies pirkt un atā. Līdz vakaram.
Pauls negribīgi seko Dāvidam. Dāvids pat neļauj viņam atvadīties no Līgas.
Līga pamāj un nosūta gaisa skūpstu. Pauls izdara tieši tāpat.
Līga noskumst, jo viņa nevēlējās aizvainot Dāvidu, bet netīšām to izdarīja.
Līga - Ai, kas bija tas bija.
Līga pie sevis pasmaida un dodas tur , kur viņai jādodas.
